Kas ir integrālas dzīves prakse?

Integrālas dzīves prakse nozīmē skatīties uz cilvēku kā veselumu — ķermeni, sajūtām, emocijām, domāšanu, attiecībām, darbu un klātbūtni ikdienā.

Tā nav viena metode. Tā ir orientācija, kas palīdz:

  • rūpēties par ķermeni bez piespiešanas

  • būt attiecībās ar savām emocijām, necenšoties tās labot

  • domāt skaidrāk, nezaudējot jūtīgumu

  • savienot iekšējo dzīvi ar reālām izvēlēm un darbiem

Šī pieeja balstās praksē, pieredzē un dzīves realitātē — ne ideālos modeļos.

Prakses orientieri

Integrālā pieeja, ar kuru šeit strādājam, balstās skatījumā, ka dzīve notiek vairākās savstarpēji saistītās jomās. Lai pieredze nekļūtu fragmentēta, mēs to kartējam un praktizējam kā veselumu.

Šajā praksē izmantojam 7 orientierus, kas palīdz ieraudzīt, kur dzīvē ir līdzsvars, bet kur – vajadzīga uzmanība, treniņš vai rūpes:

  • Trenēt.ies — ķermenis, veselība, enerģija

  • Runāt.ies — emocijas, ēnas, iekšējie dialogi

  • Mācīt.ies — domāšana, prāts, izpratne

  • Apzināt.ies — klātbūtne, apzinātība, garīgā pieredze

  • Radīt.ies — radošums, dvēsele, iztēle

  • Darbot.ies — darbs, ikdienas ritms, ieradumi

  • Kopot.ies — attiecības, kopiena, dzīves arhitektūra

Šie orientieri nav secīgi soļi vai sasniedzami mērķi.
Tie ir dzīves aspekti, kas laika gaitā tiek kopti, trenēti un integrēti.

Kam šī pieeja ir domāta?

Šī prakse var būt tev piemērota, ja:

  • tu jau esi meklējis un mācījies, bet jūti nogurumu no fragmentētām praksēm

  • tev ir svarīga iekšējā dzīve, un tu gribi to ielikt ikdienas formās

  • tu nevēlies terapiju, bet arī ne virspusīgu pašattīstību

  • tu meklē struktūru, kas nepārņem, bet balsta

Šī pieeja nav domāta:

  • krīzes terapijai

  • ātriem risinājumiem

  • motivācijas treniņiem

  • garīgai “bēgšanai” no dzīves

Tā ir domāta tiem, kuri grib dzīvot apzinātāk, nevis tikai par to domāt.

No kurienes nāk integrālā pieeja?

Integrālās teorijas pamatlicējs ir Kens Vilbers — mūsdienu amerikāņu filozofs, teorētiķis un praktiķis, kura darbi būtiski ietekmējuši izpratni par apziņas attīstību, cilvēka izaugsmi un dažādu zināšanu jomu integrāciju.

Vilbers ir izstrādājis integrālo pieeju kā visaptverošu ietvaru, kas apvieno zinātni, filozofiju, psiholoģiju un garīgumu vienotā skatījumā uz cilvēka pieredzi un realitāti. Tā palīdz vienlaikus ņemt vērā vairākas perspektīvas — individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, attīstību un kontekstu.


Integrālā teorija netiek piedāvāta kā vēl viena pārliecību sistēma vai metode. Tā ir domāšanas un orientēšanās veids, kas ļauj sakārtot dažādas pieejas, prakses un attīstības ceļus vienā saprotamā struktūrā.

Latviešu valodā ir izdotas vairākas Kena Vilbera grāmatas (Īsa visaptverošā vēsture, Visaptverošā teorija, Integrālais garīgums, Aci pret aci), kas sniedz ieskatu šajā pieejā un tās pielietojumā mūsdienu pasaulē.

Integrālā pieeja mūsdienās tiek izmantota plašā spektrā — izglītībā, psiholoģijā, veselības aprūpē, biznesā, ētikā, kultūrā un personīgajā izaugsmē — kā veids, kā redzēt cilvēku un dzīvi kā veselumu, nevis atsevišķas daļas.

Integrālās dzīves prakse šajā telpā balstās šajā plašākajā integrālajā skatījumā, vienlaikus paliekot cieši saistīta ar ikdienas pieredzi un reālo dzīvi.

“Mēs neredzam pasauli tādu, kāda tā ir — mēs to redzam caur savām kartēm. Uzdevums nav atteikties no kartēm — tas nav iespējams — bet veidot tās plašākas, precīzākas un apzinātākas.” — Kens Vilbers