Pāriet uz galveno saturu
Integrāla dzīve
  • Sākums
  • Integrālas dzīves prakse
    • .ies prakses kopas
  • Darba formas
    • Šobrīd pieejams
  • Par mani
  • Kontakti
  • Lasāmviela
    • Kens Vilbers
    • Pieturzīmes
    • Literatūra

Viss ir Viens - Viena Garša, Kens Vilbers

7. janvāris, 2026 pl. 21:21, Nav komentāru

Šis ir fragments no Kena Vilbera grāmatas One Taste — dialogs, kurā tiek pētīts, ko patiesībā nozīmē apgalvojums “Viss ir Viens”, un kāpēc tā patiesums ir atkarīgs nevis no vārdiem, bet no apziņas stāvokļa un attīstības dziļuma, no kura tas tiek izteikts.

Teksts piedāvā labu orientieri integrālai domāšanai un praksei.

***

Pirmdiena, 29. septembris

“Nav svarīgi tas, ko cilvēks saka, bet gan tas, no kura līmeņa viņš to saka — tieši tas nosaka garīga apgalvojuma patiesumu.”

Viņš bija jauns profesors no vietējās koledžas, un mēs bijām vienojušies satikties un aprunāties apmēram stundu vēlā pēcpusdienā.

“Ko tu ar to domā?” viņš jautāja.

“Nu, jebkurš var pateikt: ‘Viss ir Viens’, ‘visām jūtošām būtnēm piemīt Gars’, ‘viss ir daļa no vienota Dzīvības tīkla’, vai ‘subjekts un objekts ir neduāli’. Jebkurš var pateikt šīs lietas. Bet jautājums ir — vai tu to tieši un reāli piedzīvo? Vai tu runā no kādas pamodušās autoritātes, vai arī tie tev ir tikai vārdi?”

“Bet ja tie ir tikai vārdi? Kāda tam nozīme?”

“Garīgās realitātes ietver ne tikai apgalvojumus par objektīvo pasauli, bet arī apgalvojumus par subjektīviem faktiem, iekšējiem faktiem. Un, lai šādi apgalvojumi būtu patiesi, tiem nākot no tavas mutes, tev pašam ir jābūt tiešā saskarē ar šiem augstākajiem, iekšējiem faktiem. Pretējā gadījumā tu nerunā patiesi — neatkarīgi no tā, cik ‘pareizi’ vārdi var skanēt. Tieši runātāja subjektīvais stāvoklis, nevis vārdu objektīvais saturs, nosaka izteikuma patiesumu.”

“Jā, saprotu. Bet vai vari dot kādus piemērus?” Viņš drudžaini pierakstīja, lai gan nebija skaidrs, vai viņš veido piezīmes vai vienkārši fiksē savas domas.

“Labi. Jebkurš var pateikt: ‘Viss ir Viens’, bet, lai spriestu par šī apgalvojuma patiesumu, tev ir jānosaka runātāja apziņas subjektīvais stāvoklis — jeb apziņas līmenis. Mums ir jāzina, kādā apziņas līmenī atrodas runātājs, lai saprastu, ko viņš patiesībā domā ar ‘viss’.

Vai viņš domā, ka visi rupjā līmeņa fenomeni ir viens? Vai visi smalkā līmeņa fenomeni ir viens? Vai visas kauzālās realitātes ir viens? Vai viņš domā visu šo kopumā?

Redzi — vienkāršajam apgalvojumam ‘Viss ir Viens’ ir vairākas ļoti atšķirīgas nozīmes, un šīs nozīmes nav atkarīgas no vārdu objektīvā satura (kas visos gadījumos ir vienāds), bet gan no runātāja subjektīvā apziņas līmeņa, kas var krasi atšķirties.

Tu vari būt viens ar visu noteiktā līmenī, bet kas notiek, ja pastāv augstāki un dziļāki līmeņi, par kuriem tu pat nezini? Tu neesi viens ar tiem.”

“Jā. Tad kā to var noteikt?”

“Ir vairāki signāli. Lielākā daļa grāmatu par sistēmu teoriju, Gaju, Lielo Māti, ekopsiholoģiju, jauno paradigmu utt. ir rakstītas, balstoties tikai uz rupjo, nomoda apziņas stāvokli. To var viegli pamanīt, jo tās nekad nemin smalkās sfēras fenomenus — neko par dažādiem meditācijas stāvokļiem, samadhi, iekšējām iluminācijām, sapņu jogas neparastajiem stāvokļiem.”

“Tātad apziņa kļūst arvien spēcīgāka, spēj saglabāties cauri visiem trim galvenajiem stāvokļiem — nomodam, sapņošanai un dziļajam miegam. Un tas nepārprotami atspoguļojas tavā dzīvē, darbā, domāšanā. Šīs pazīmes ir grūti nepamanīt.”

“Jā, es to redzu. Tātad, ja tu esi smalkajā līmenī, tev ir pieeja…?”

**“Smalkajā līmenī tev ir pieeja dažādām dievības mistikas formām — iekšējām iluminācijām, nada, shabd, dažādiem samadhi vai meditatīviem stāvokļiem, saguna Brahman (Dievība ar formu), sirds lūgšanai, sapņu jogai, lielākajai daļai bardo sfēru utt. Tas ir dievības mistikas smalkais līmenis.

Tā kā smalkā dvēsele pārsniedz, bet iekļauj rupjo sensorimotorisko pasauli, šajā līmenī ir pieejama arī dabas mistika. Taču zemākā līmeņa dabas mistiķi mēdz domāt, ka tu esi jucis.”**

“Un kauzālais…?”

“Tas ir bezformas mistikas mājoklis — tīrs Tukšums, Bezdibenis, Nedzimušais, ayn, nirodh, nirvikalpa, džņāna samadhi, klasiskā Nirvāna jeb izdzišana. Šī pieredze — vai ‘nepieredze’ — ir nepārprotama un neizdzēšama. Un, kad kāds to ir tieši piedzīvojis un raksta garīgas grāmatas, vari būt drošs — viņš par to rakstīs. Un tu intuitīvi sajutīsi, ka viņš zina, par ko runā.”

“Tu minēji arī neduālo.”

“Jā. Kad tu izlauzies cauri kauzālajai bezformībai — kas ir tīrā Liecinieka mājoklis — pats Liecinieks sabrūk visā, kas tiek liecināts, cauri visiem trim stāvokļiem. Vedānta to sauc par sahadža — spontāno nirvānas (tukšuma) un samsāras (formas) vienību. Tibetieši to sauc par Vienu Garšu, jo visām lietām visos stāvokļos ir viena un tā pati garša — Dievišķā. Daoisti to sauc par tzu-jan — ‘tāds pats no sevis’, pilnīgi spontāns.

Tātad, kad šāds cilvēks saka ‘Viss ir Viens’, viņš ar to domā katru atsevišķu lietu rupjajā, smalkajā un kauzālajā līmenī — visam ir viena un tā pati Viena Garša. Un tas ļoti atšķiras no cilvēka, kurš ir pamodies tikai rupjajā pasaulē un saka: ‘Viss ir Viens.’”**

“Saprotu, jā. Tāpēc tu teici,” — viņš paskatījās savās piezīmēs — “ka izteikuma patiesumu nosaka runātāja subjektīvais stāvoklis, nevis vārdu objektīvais saturs.”

“Jā, tieši tā.”

“Tātad pastāv vienotības veids psihiskajā līmenī, smalkajā, kauzālajā un neduālajā?”

“Būtībā — jā. Un tie aptver transpersonālās, transracionālās Vienības formas. Taču pastāv arī primitīvākas, pirms-personālas vienības formas — arhaiska saplūsme ar fizisko pasauli, maģiskais animisms, mītiskais sinkrētisms. Kā uzsvēra Žans Gebsers, šie arhaiskie, maģiskie un mītiskie izziņas veidi joprojām ir pieejami visiem, taču tos pārklāj dziļāka attīstība. Pēc tam mēs nonākam pie racionālajām vienotības formām, piemēram, sistēmu teorijas, kas balstās nobriedušā prātā vai vīzijloģikā.”

“Vai vari tos vienkārši uzskaitīt?”

“Arhaiskā saplūsme, maģiskais animisms, mītiskais sinkrētisms, racionālā sistēmu teorija, psihiskā jeb dabas mistika, smalkā jeb dievības mistika, bezformīgā jeb kauzālā mistika un neduālā Viena Garša.”

“Un visi šie līmeņi,” viņš teica, “var teikt ‘Viss ir Viens’, bet katrs ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi.”

“Tieši tā.”

“Labi. Redzu.” Viņš turpināja pierakstīt.

“Lūk, kas ir būtiski,” es teicu. “Ir parādījies milzums grāmatu, kas skaidro, ka viss ir vienots veselums, ka mēs visi esam pavedieni Dzīvības tīklā, ka pasaule ir organiska sistēma utt. Tās visas ir variācijas par ‘Viss ir Viens’. Bet pats šis apgalvojums pats par sevi ir tukšs. Tā patiesums pilnībā ir atkarīgs no tā cilvēka apziņas līmeņa, kurš to izsaka.”

“Un tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, lasot šādas grāmatas, mēģini pēc iespējas precīzāk novērtēt autora faktisko dziļumu. Ikviens var pateikt ‘Viss ir Viens’. Lielākā daļa grāmatu par vienotību pasaulē ir rakstītas no maģiskā animisma, mītiskā sinkrētisma vai labākajā gadījumā — racionālās sistēmu teorijas līmeņa. Meklē autorus, kas uzrunā transracionālos līmeņus, ne tikai racionālos vai pirmsracionālos.”

“Un, otrkārt, autoram vispirms ir jāsniedz prakses, kas palīdz tev pašam pamosties augstākā vienotības līmenī. Ne tikai jauns pasaules apraksts — tas šajā ziņā ir bezvērtīgs — bet subjektīvu prakšu kopums, kas maina tavas pašas apziņas līmeni.”

Es uztaisīju viņam tasi zaļās tējas, un mēs klusējot vērojām, kā gaisma lēnām izdziest aiz kalniem. Viņš šķita iegrimis dziļās pārdomās, it kā klausītos neredzamu Walkman atskaņotāju.

“Paldies,” viņš beidzot teica un izgāja pa durvīm.

***

Autores piezīmes integrālai lasīšanai

Patiesi, bet nepilnīgi

Vilbers šeit nerunā par agrīnajiem skatījumiem kā kļūdainiem. Tie atklāj reālus pieredzes aspektus savā līmenī, taču kļūst ierobežojoši, ja tiek pasludināti par pilnīgu patiesību. Integrālā pieeja aicina skatījumus nevis noliegt, bet pārsniegt un ietvert, saglabājot to patieso kodolu.

Stāvokļi un attīstības stadijas

Vienotības pieredze rodas apziņas stāvoklī, taču tās izpratne un valoda vienmēr veidojas caur attīstības stadiju. Tāpēc līdzīga pieredze var tikt interpretēta ļoti atšķirīgi. Integrāli skatoties, patiesums nav tikai pieredzes dziļumā, bet arī tajā, cik nobriedusi ir struktūra, caur kuru šī pieredze tiek dzīvota un nodota.

***

Tulkojuma piezīme

Tulkojums latviešu valodā veikts integrālās dzīves prakses vajadzībām.
Atsevišķi termini pielāgoti plūstošai, praktiskai lasīšanai un integrālās pieejas kontekstam.
Fragments no Kena Vilbera darba One Taste, publicēts nekomerciālos, izglītojošos nolūkos.
Tulkojuma sagatavošanā izmantots mākslīgā intelekta (AI) atbalsts.


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Kas kaiš mūsdienu mākslai?
    21. febr. 2026
  • Liecinieks vai depersonalizācija?
    20. febr. 2026
  • Dzīve kā kino
    16. febr. 2026
  • Kāpēc ceļā kļūst vientuļāk?
    15. febr. 2026
  • Kāpēc mums nepieciešams klusums un kāpēc apstāties ir tik grūti?
    13. febr. 2026
  • Pasaule pamatskolā
    31. janv. 2026
  • Nomods, sapņi un aizmirstība - Viena Garša, Kens Vilbers
    30. janv. 2026
Lasāmviela

Tulkojumi, fragmenti un pieraksti integrālas dzīves praksei.